2006.gada 6.aprīlī Rīga, Latvija Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAšOR) memorands Valsts pārtrauca dialogu par mazākumtautību izglītības problēmām LAšOR uzskata, ka skolas izglītība ģimenes valodā veicina dzimtās valodas attīstību un skolēnu pašcieņas saglabāšanu, mazākumtautības kultūras un nacionālās identitātes saglabāšanu. Tajā pašā laikā mēs esam pārliecināti, ka krievu valodas un kultūras attīstība Latvijā ir iespējama tikai kopsakarībā ar nepieciešamību saglabāt un attīstīt latviešu valodu un kultūru, kā arī citu Latvijā dzīvojošu etnisko un lingvistisko grupu valodu un kultūru. Svarīgākais šķērslis mazākumtautību kultūras identitātes saglabāšanai 1995.gadā uzsāktā izglītības pāreja uz valsts (latviešu) valodu mazākumtautību skolās apdraud kultūras identitātes saglabāšanu bērniem no ģimenēm, kur dzimtā valoda ir mazākumtautības valoda. (Deviņdesmit deviņi procenti Latvijas skolēnu, kuri mācās pēc mazākumtautību izglītības programmām, mācās krievu valodā.) Latvijas starptautiskās saistības Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja savā 2001.gada rezolūcijā Nr.1236 aicināja Latvijas Republiku uzsākt atklātu dialogu ar skolēnu vecākiem par Izglītības Likuma piemērošanu un par mazākumtautību pamatizglītības programmu īstenošanu. Latvijas Republika saskaņā ar Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 15.pantu apņemas ”radīt nepieciešamos apstākļus, lai personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, varētu efektīvi piedalīties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē, kā arī sabiedriskajā dzīvē, īpaši tad, kad skartas minoritātes.” Dialogs ar valsti 2001.- 2004.gadā 2001.-2004.gadā dialogs starp Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un nevalstiskām organizācijām (NVO), kuras cenšas pārstāvēt Latvijas nacionālo minoritāšu intereses izglītības jomā, attīstījās IZM Konsultatīvās padomes nacionālo minoritāšu izglītības jautājumos formā. Kaut Konsultatīvā padome līdz pat 2003.gada decembrim pilnībā bija zem valsts ierēdņu kontroles, bet vēlāk viņi ar to manipulēja, tomēr padomes sēdēs nevalstiskām organizācijām (NVO) bija iespējams panākt nacionālo minoritāšu izglītības problēmu un savu priekšlikumu izskatīšanu. Dialogs ar IZM pārliecinoši attīstījās 2004.gada vasarā I.Emša valdības laikā: • IZM (izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs) 2004.g. 07.jūlijā tika izveidota darba grupa esošo mazākumtautību mācību programmu pilnveidei uz LAšOR priekšlikumu pamata; • Masveida neapmierinātības apstākļos ar izglītības pāreju uz latviešu valodu IZM 2004.gada 27.augustā tika izveidota darba grupa ekspertu projekta Likuma par mazākumtautību mācību iestādēm izskatīšanai. Projektā tika iekļauta lielākā LAšOR iesniegto priekšlikumu daļa par mazākumtautību izglītības reformēšanu. Diemžēl jau 2004.gada septembra vidū valdības krīzes laikā grupas darbs pie projekta tika pārtraukts. Dialoga pārtraukšana 2005.gadā Ministru prezidenta A.Kalvīša vadībā 2004.gada decembrī izveidotās valdības laikā (Izglītības un zinātnes ministrijas ministre I.Druviete), dialogs par nacionālo minoritāšu izglītības pārejas jautājumiem uz latviešu valodu faktiski tika pārtraukts. Tas izpaudās sekojoši: • 2004.gada decembrī Izglītības un zinātnes ministre paziņoja, ka uzskata par nevajadzīgu mazākumtautību mācību iestāžu likuma pieņemšanu un attiecīgi nevajadzīgu IZM darba grupas likuma projekta izskatīšanai darba turpinājumu; • 2005.gada laikā, neskatoties uz mūsu vairākkārtējiem iesniegumiem, IZM atteicās turpināt darba grupas darbību saskaņā ar grupas plānu esošo mācību programmu pilnveidošanai uz LAšOR priekšlikumu pamata; • 2005.gada 14.decembrī IZM mēģināja paziņot par grupas darbības pārtraukšanu, atsaucoties uz Konsultatīvās padomes nacionālo minoritāšu izglītības jautājumos autoritāti. IZM pārtrauca konsultācijas ar nacionālo minoritāšu NVO pat savā Konsultatīvajā padomē. Tas uzpaudās sekojoši: • svarīgākos lēmumus par nacionālo minoritāšu izglītības jautājumiem IZM pieņēma bez šo lēmumu projektu izskatīšanas Konsultatīvajā padomē. Tā bez izskatīšanas Konsultatīvajā padomē valdībai tika piedāvāts lēmuma projekts par minimālo un maksimālo skolēnu skaitu, kas tieši nosaka nacionālo minoritāšu klašu saglabāšanas noteikumus. Bez izskatīšanas Konsultatīvajā padomē pamatskolā tika ieviests mācību priekšmets “Latvijas vēsture”. Abos jautājumos LAšOR tika iesniedzis IZM savus priekšlikumus, bet mēs netikām pieaicināti piedalīties apspriedē un lēmumu pieņemšanā. Bez izskatīšanas Konsultatīvajā padomē IZM 2005.gadā uzsāka vidusskolas izglītības standarta izstrādi, kas skar arī nacionālo minoritāšu dzimtās valodas mācīšanu. • 2005.gada otrajā pusē IZM nevarēja nodrošināt kvorumu Konsultatīvās padomes sēdēs, tāpēc padome nevarēja pieņemt lēmumus. Kvoruma trūkums, mūsuprāt, liecina par padomes zemu autoritāti pat to padomes locekļu vidū, ar kuru atbalstu IZM īsteno savu ietekmi padomē; • 2006.gadā (uz šī memoranda pieņemšanas brīdi) mums netika atsūtīts neviens ielūgums uz Konsultatīvās padomes sēdi. IZM pārstāvji vairākkārt publiski paziņoja, ka izglītības pāreja uz valsts valodu ir paveikta un tā vairs nav problēma, ka arī par to, ka IZM neuzskata par nepieciešamu turpināt diskusiju par sabiedrības integrāciju ar izglītības līdzekļiem. Valdības un to skaitā IZM nevēlēšanās uzturēt konstruktīvu sadarbību ar mazākumtautībām izglītības jomā un ar to mazina arī to nelielo uzticības resursu valsts integrācijas politikai Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū. LAšOR valde