LAŠOR atzinums par Vispārējās vidējas izglītības programmas paraugu Koncepcijas kritika Vispārējās vidējas izglītības programmas paraugs (VVIPP) ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mazākumtautību izglītības metodisko dokumentu sistēmas sastāvdaļa. Šis sistēmas uzdevums ir nodrošināt mazākumtautību izglītības pakāpenisko pāreju uz valsts mācībvalodu. Pārejas mērķis ir pastiprināt latviešu valodas pozīcijas, paplašināt latviešu valodas lietošanas apstākļus valstī. Latviešu valodas pratēju palielināšana ir mērķis, kuru LAŠOR veicina un atbalsta, taču mēs nevaram atbalstīt, ka to mēģina sasniegt ar valsts valodas kā mācībvalodas lietošanas krāsu palielināšanu mazākumtautību mācību programmās uz mazākumtautību valodu rēķina. Mazākumtautību programmas tiek īstenotas galvenokārt krievu valodā tāpēc pāreja uz latviešu mācībvalodu skar pirmkārt krievu valodas reproducēšanas un lietošanas iespējas valstī. Mēs uzskatām, ka pamatskolā un vidusskolā iegūtu zināšanu un iemaņu augsta kvalitāte un skolēnu integrācija sabiedrībā ir izglītības primārais mērķis. Izglītības lietošana valsts oficiālās valodas pozīciju pastiprināšanai var būt tikai sekundārs mērķis. VVIPP neprasa bilingvālās metodes izmantošanu. Tas ir netiešs apliecinājums tam, ka VVIPP seko IZM 1998.g. Pārejas uz izglītību valsts valodā programmai, kurā bilingvālā apmācības “pārejas” modelis bija piemērots tikai pamatskolai ka līdzeklis pārejai no apmācības ģimenes valodā pie mācībām vidusskolā galvenokārt latviešu valodā. VVIPP jaunu noteikumu sistēma skaidri nenosaka, ar ko īsti vadīsies licencēšanas komisija, vērtējot valodas lietošanu skolas pieteiktajās programmās. Noteikums par valsts pārbaudījumu kārtošanu valsts valodā prasa no skolu direktoriem mazināt apmācības apjomu citās valodās vēl vairāk, nekā to nosaka VVIPP, un izspiež mazākumtautību valodu lietošanu priekšmetos, kuri nav vidējas izglītības programmas virzienos obligātie, tātad izglītības kvalitāti noteicošie. Juridiskā pamatojuma kritika Visai šaubīgs ir VVIPP ieviešanas juridiskais pamatojums. Tas balstās uz Vispārējas izglītības likuma 42.panta otrās daļas kā speciālās tiesību normas, kurā teikts, ka vispārējās vidējās izglītības programmu attiecīgajā virzienā var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu. Taču šī norma nenosaka citu priekšmetu bez mazākumtautības dzimtās valodas mācīšanu dzimtajā valodā. Vēl vairāk, šī norma ir klajā pretrunā ar Izglītības likuma Pārējas noteikumu normu, kas prasa uzsākt mācībās 2004.gada 1.septembrī valsts un pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs un valsts un pašvaldības profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos tikai valsts valodā. Metodiskā kritika Mēs vadāmies no principa, ka pamatizglītības un vidējās izglītības augstāko kvalitāti var panākt priekšmetu mācoties skolēna dzimtajā valodā. Aprēķins pierāda, ka vispārējās vidējās izglītības programmu virzieniem atbilstošo obligāto mācību priekšmetu ieguvei dzimtajā valodā 40 procentu no kopējās mācību stundu slodzes ir maz. Valsts pārbaudījumu kārtošana valsts valodā ierobežo skolu iespējas noteikt priekšmetu ieguvi mazākumtautību valodās VVIPP noteiktajos procentu ietvaros. IZM licencēšanas komisijas fiksēto darbības noteikumu trūkuma dēļ valsts pārbaudījumu kārtošanas valsts valodā prasība reāli var vēl vairāk reducēt mācībvalodas izvēles iespējas. Secinājums Mēs nevaram atbalstīt IZM VVIPP projektu augstāk minēto konceptuālā, juridiskā un metodiskā rakstura iemeslu dēļ. Priekšlikums Mācībvalodas izvēles un latviešu valodas apguves uzlabošana jābalstās uz sekojošam mazākumtautību izglītības reformas konceptuālām pamatnostādnēm: Mazākumtautību valodā nodrošināmas 70 procentu no kopējās mācību stundu slodzes. Pašvaldība kopā ar pašvaldības dibinātās izglītības iestādes padomi nevis IZM nosaka priekšmetu mācībvalodu pēc izglītības iestādes padomes ierosinājuma. Valsts pārbaudījumi jākārto mācību priekšmeta mācīšanas valodā. Ir jānodrošina valsts valodas apguves augsta kvalitāte un skolēnu integrēšana sabiedrībā ar valsts valodas apguves metodisko uzlabošanu un latviešu kultūras pamatu un zināšanu par Latviju apguves nodrošināšanu valsts valodā. Šim nolūkam ir jāveic sekojoši pasākumi: 4.1. izmantot latviešu valodas apguvei latviešu valodas stundās jaunas mūsdienīgas, efektīvas mācīšanas metodes, konkrēti LAT2 metodes; tajā pat laikā izmantot latviešu valodu kā mācību valodu priekšmetos, kuri attiecas uz Latvijas vēsturi un kultūru; izmantot latviešu valodu kā mācību valodu līdz ar citām valodām obligāto priekšmetu pamatjēdzienu apguvei; 4.2. izdarīt grozījumu Vispārējās izglītības likuma 44.panta 1. daļā un palielināt maksimālo mācību stundu slodzi nedēļā vispārējās vidējās izglītības programmā 10. - 12.klasē no 36 līdz 40; izmantot 4 pieliktas stundas tieši mazākumtautību izglītības programmas obligātam priekšmetam latviešu valoda un literatūra; 4.3. izstrādāt jauno priekšmetu bloku, kurš nodrošina zināšanas par Latviju un skolēnu integrāciju Latvijas sabiedrībā 4.4. izstrādāt jauna mācību priekšmeta Latviešu valoda un literatūra, kurš paredzēts mazākumtautību izglītības programmai un atšķiras no esošās latviešu mācībvalodas skolas programmas priekšmeta, metodiskais pamats; 4.5. mācīties vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību izglītības programmās obligāto priekšmetu latviešu valoda un literatūra grupās, kurās skolēnu skaits nedrīkst pārsniegt 10. Segt izdevumus klašu dalīšanai pa grupām mazākumtautību izglītības programmas priekšmeta latviešu valoda un literatūra apguvei uz esošo piemaksu bilingvālās apmācībai un latviešu valodas mācīšanai rēķina. Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāizsludina konkursi par jauno mazākumtautību izglītības programmas mācību priekšmetu standartu, programmu un mācību līdzekļu izstrādi. Šo priekšmetu uzdevums ir nodrošināt Latvijas mazākumtautību izglītības programmas izglītojamajiem latviešu kultūras zināšanas un izpratni. (LAŠOR piedāvā Mazākumtautību vispārējās vidējās izglītības programmu parauga projektu, kurš paredz jauno kultūroloģijas priekšmetu ieviešanu. Priekšmetu nosaukumi ir Kultūru dialogs un Latvija pasaulē.) Jāatjauno pasniedzēju sagatavošana Latvijas mazākumtautību valodās un t.sk. krievu valodā LR valsts augstākās skolās turpmākam darbam mācību iestādēs, kurās mazākumtautību izglītības programmas priekšmeti tiek īstenotas pārsvarā mazākumtautību valodās.