III. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs
6. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs ietver šādas izglītības jomas, kuras veido atbilstošie mācību priekšmeti:
6.1. valodas joma:
6.1.1. latviešu valoda un literatūra;
6.1.2. pirmā svešvaloda;
6.1.3. otrā svešvaloda;
6.1.4. mazākumtautību valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās);
6.2. sociālo zinību joma:
6.2.1. vēsture;
6.2.2. biznesa ekonomiskie pamati;
6.2.3. filozofija;
6.2.4. ģeogrāfija;
6.2.5. psiholoģija;
6.2.6. politika un tiesības;
6.2.7. mājsaimniecība;
6.2.8. veselības mācība;
6.2.9. sports;
6.3. matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību joma:
6.3.1. matemātika;
6.3.2. informātika;
6.3.3. fizika;
6.3.4. ķīmija;
6.3.5. bioloģija;
6.3.6. veselības mācība;
6.3.7. dabaszinības;
6.4. kultūrizglītības joma:
6.4.1. mūzika;
6.4.2. kultūras vēsture.
7. Izglītības programmu obligāto saturu veido:
7.1. visām izglītības programmām obligātie mācību priekšmeti:
7.1.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:
7.1.1.1. latviešu valoda un literatūra;
7.1.1.2. pirmā svešvaloda;
7.1.1.3. otrā svešvaloda;
7.1.1.4. matemātika;
7.1.1.5. vēsture;
7.1.1.6. sports;
7.1.1.7. biznesa ekonomiskie pamati
7.1.1.8. informātika;
7.1.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas:
7.1.2.1. latviešu valoda un literatūra;
7.1.2.2. mazākumtautības valoda un literatūra;
7.1.2.3. pirmā svešvaloda;
7.1.2.4. matemātika;
7.1.2.5. vēsture;
7.1.2.6. sports;
7.1.2.7. biznesa ekonomiskie pamati;
7.1.2.8. informātika;
7.2. obligātie mācību priekšmeti attiecīgajos izglītības programmu virzienos:
7.2.1. vispārizglītojošajā virzienā:
7.2.1.1. ģeogrāfija;
7.2.1.2. dabaszinības vai fizika, ķīmija, bioloģija, veselības mācība;
7.2.1.3. mūzika vai kultūras vēsture;
7.2.2. humanitārajā un sociālajā virzienā:
7.2.2.1. filozofija;
7.2.2.2. ģeogrāfija;
7.2.2.3. psiholoģija;
7.2.2.4. politika un tiesības;
7.2.2.5. dabaszinības;
7.2.2.6. mūzika vai kultūras vēsture;
7.2.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā:
7.2.3.1. matemātika;
7.2.3.2. ģeogrāfija vai filozofija;
7.2.3.3. fizika;
7.2.3.4. ķīmija;
7.2.3.5. bioloģija;
7.2.3.6. veselības mācība;
7.2.3.7. mūzika vai kultūras vēsture;
7.2.4. profesionālajā virzienā:
7.2.4.1. ģeogrāfija;
7.2.4.2. psiholoģija;
7.2.4.3. politika un tiesības;
7.2.4.4. dabaszinības;
7.2.4.5. mūzika vai kultūras vēsture;
7.2.4.6. mācību priekšmeti ar praktisku ievirzi (komerczinības, amati, mājsaimniecība, tehnoloģijas un dizains, māksla vai sports);
7.3. attiecīgās izglītības iestādes izglītības programmā iekļautie mācību priekšmeti, kas paplašina vai padziļina obligāto mācību priekšmetu saturu;
7.4. attiecīgās izglītības iestādes izglītības programmā iekļautie mācību priekšmeti, kas paplašina attiecīgās izglītības jomas:
7.4.1. valodas jomā Ö svešvalodas;
7.4.2. sociālo zinību jomā:
7.4.2.1. loģika;
7.4.2.2. ētika;
7.4.2.3. reliģiju vēsture;
7.4.3. matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību jomā
7.4.3.1. programmēšanas pamati;
7.4.3.2. tehniskā grafika;
7.4.3.3. astronomija;
7.4.4. kultūrizglītības jomā:
7.4.4.1. mākslas vēsture;
7.4.4.2. vizuālā māksla;
7.4.4.3. mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.
8. Vispārējās vidējās izglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:
8.1. latviešu valodā un literatūrā:
8.1.1. Latviešu valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (4.pielikums);
8.1.2. Literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (5.pielikums);
8.2. latviešu valodā un literatūrā (mazākumtautību izglītības programmās) Ö Latviešu valoda (mazākumtautību izglītības programmās). Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (6.pielikums);
8.3. pirmajā un otrajā svešvalodā:
8.3.1. Svešvaloda (angļu valoda un vācu valoda). Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (7.pielikums);
8.3.2. Svešvaloda (krievu valoda). Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (8.pielikums);
8.4. mazākumtautību valodā un literatūrā (mazākumtautību izglītības programmās):
8.4.1. Mazākumtautību valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (9.pielikums);
8.4.2. Mazākumtautību literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (10.pielikums);
8.5. Vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (11.pielikums);
8.6. Biznesa ekonomiskie pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (12.pielikums);
8.7. Filozofija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (13.pielikums);
8.8. ģeogrāfija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (14.pielikums);
8.9. Psiholoģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (15.pielikums);
8.10. Politika un tiesības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (16.pielikums);
8.11. Mājsaimniecība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (17.pielikums);
8.12. Veselības mācība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (18.pielikums);
8.13. Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (19.pielikums);
8.14. Matemātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (20.pielikums);
8.15. Informātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (21.pielikums);
8.16. Fizika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (22.pielikums);
8.17. ķīmija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (23.pielikums);
8.18. Bioloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (24.pielikums);
8.19. Dabaszinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (25.pielikums);
8.20. Mūzika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (26.pielikums);
8.21. Kultūras vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (27.pielikums);
8.22. Loģika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (28.pielikums);
8.23. ētika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (29.pielikums);
8.24. Reliģiju vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (30.pielikums);
8.25. Programmēšanas pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (31.pielikums);
8.26. Tehniskā grafika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (32.pielikums);
8.27. Astronomija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (33.pielikums);
8.28. Mākslas vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (34.pielikums);
8.29. Vizuālā māksla. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (35.pielikums);
8.30. Komerczinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (36.pielikums).
9. Izglītības iestāde vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros var īstenot šo noteikumu 7.punktā neminētus mācību priekšmetus, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi un skaitu dienā vispārējās vidējās izglītības programmām. Izglītības iestādes šādu mācību priekšmetu standartus izstrādā patstāvīgi un saskaņo ar Izglītības satura un eksaminācijas centru.
10. Visās izglītības programmās iekļauj šādas tēmas:
10.1. veselības izglītība;
10.2. vides izglītība;
10.3. profesionālā orientācija;
10.4. valsts aizsardzība.
IV. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības
vērtēšanas pamatprincipi un kārtība
11. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:
11.1. prasību atklātības un skaidrības princips Ö mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un pamatprasības izglītojamā sasniegumiem;
11.2. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips Ö iegūtā vispārējā vidējā izglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;
11.3. vērtējuma atbilstības princips Ö noslēguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;
11.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips Ö mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus;
11.5. vērtēšanas regularitātes princips Ö mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu;
11.6. vērtējuma obligātuma princips Ö izglītojamam nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots.
12. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē 10 ballu skalā (3.pielikums).
13. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir:
13.1. eksāmens:
13.1.1. latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri izglītības programmu apgūst latviešu valodā);
13.1.2. latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu);
13.2. eksāmens svešvalodā;
13.3. eksāmens mazākumtautību valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu);
13.4. ne mazāk kā divi eksāmeni izglītojamā izvēlētos mācību priekšmetos, kuru apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām;
13.5. trīs ieskaites obligātajos mācību priekšmetos.
14. Centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību sasniegumus vērtē sešos līmeņos (A, B, C, D, E, F līmenis, kur A Ö augstākais līmenis, F Ö zemākais līmenis). Vērtējuma līmeņus svešvalodu eksāmenā nosaka atbilstoši Eiropas Padomes rekomendācijām, pārējos mācību priekšmetos vērtējuma līmeņus izstrādā Izglītības satura un eksaminācijas centrs.
15. Izglītības satura un eksaminācijas centrs var pielīdzināt svešvalodu eksāmenu rezultātus centralizēto svešvalodu eksāmenu līmeņiem gadījumā, ja pastāv vienošanās ar institūciju, kas ir konkrētā eksāmena īstenotājs. Salīdzināšanas algoritms tiek noteikts ar ekspertu atzinumu, ka pielīdzināmā svešvalodu eksāmena programma un saturs atbilst vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām konkrētajā mācību priekšmetā.
V. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas
un metodiskie paņēmieni
16. Izglītojamā sasniegumus vērtē atbilstoši iegūtās valsts vispārējās vidējās vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai.
17. Mācību sasniegumu vērtēšana var tikt organizēta mutvārdu, rakstveida, praktiskā vai kombinētā formā.
18. Vērtēšana ir integratīva mācību procesa sastāvdaļa izglītojamā zināšanu, prasmju, attieksmju noteikšanai, kā arī izglītības procesa pilnveidošanai.
19. Mācību sasniegumu vērtēšanu veic:
19.1. pedagogs ikdienas mācību procesā un mācību tēmas, kursa daļas, mācību semestra, mācību gada vai mācību kursa beigās;
19.2. izglītojamais, patstāvīgi novērtējot savus sasniegumus;
19.3. izglītojamie, savstarpēji izvērtējot savus sasniegumus;
19.4. izglītības iestādes administrācija;
19.5. izglītības pārvalde;
19.6. Izglītības satura un eksaminācijas centrs.
20. Mācību sasniegumu vērtēšanas metodiskie paņēmieni ir:
20.1. ievadvērtēšana mācību procesa sākumā, pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamo apgūto zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par tālāko mācību procesu;
20.2. kārtējā vērtēšana, nosakot izglītojamo sasniegumus un uzlabot tos mācību procesa laikā; saskaņot mācību procesa norisi, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību; veicināt izglītojamo pašnovērtēšanas prasmes un atbildību;
20.3. robežvērtēšana, nosakot izglītojamā sasniegumus pirms noslēguma pārbaudes;
20.4. noslēguma vērtēšana, nosakot izglītojamo zināšanu un prasmju apguves līmeni temata, semestra, mācību gada, kursa, izglītības pakāpes noslēgumā.
21. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas veicējs, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto vispārējās vidējās izglītības programmu.
VI. Noslēguma jautājums
22. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumus Nr.463 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 473/476 nr.).
Ministru prezidents - A.Kalvītis
Izglītības un zinātnes ministre - B.Rivža
| Izglītības un zinātnes ministre |
Valsts sekretāre |
Juridiskā departamenta direktors |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
| | | | |
| B.Rivža |
K.Jarinovska |
E.Martinsons |
G.Grosa |
A.Irbe I.Vasmanis |
| __.04.2006 | __.04.2006. | __.04.2006. | __.04.2006. | __.04.2006. |
